WLTP un RDE

 

WLTP un RDE

Jauni testi degvielas patēriņa, kā arī CO2 un piesārņotāju emisiju daudzuma sertifikācijai

Pirms pasažieru automobiļus un vieglos komerciālos transportlīdzekļus var pārdot tirgū, ir jāveic vairākas pārbaudes, lai pārliecinātos par to atbilstību noteikumiem. Testi degvielas patēriņa, kā arī CO2 un piesārņotāju emisiju daudzuma izvērtēšanai tiek veikti laboratorijā, pamatojoties uz īpašiem braukšanas cikliem. Tādējādi tiek nodrošināta testu reproducējamība un to rezultātu salīdzināmība. Tas ir ļoti būtiski, jo tikai saskaņā ar standartizētu un atkārtojamu procedūru veikts laboratoriskais tests ļauj patērētājiem salīdzināt dažādus automobiļu modeļus.

2017. gada 1. septembrī spēkā stājās jaunā vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētā pasaules mēroga testa procedūra (Worldwide harmonised Light-duty vehicle Test Procedure (WLTP)), kas pakāpeniski aizstās Eiropas Jaunā braukšanas cikla (New European Driving Cycle (NEDC)) protokolu.  

Eiropas Jaunais braukšanas cikls (NEDC)

Līdz šim pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu degvielas patēriņa un emisiju noteikšanai tika izmantots Eiropas braukšanas cikls. Pirmais šāds Eiropas braukšanas cikls stājās spēkā 1970. gadā un tika piemērots pilsētu maršrutiem. 1992. gadā pārbaudēm tika pievienots ārpuspilsētas braukšanas cikls, un kopš 1997. gada tas tiek izmantots, lai noteiktu degvielas patēriņu un CO2 emisiju daudzumu. Taču šī cikla saturs vairs neatbilst mūsdienu braukšanas stiliem un attālumiem, kas tiek veikti pa dažādu veidu ceļiem. NEDC vidējais ātrums ir tikai 34 km/h, paātrinājumi ir mazi, un maksimālais ātrums ir tikai 120 km/h.

 

WLTP procedūra

WLTP izmanto vieglajiem transportlīdzekļiem paredzētos pasaules mēroga testa ciklus (WLTC), lai izmērītu pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu degvielas patēriņu, kā arī to radīto CO2 un piesārņotāju emisiju daudzumu. Jaunais protokols cenšas sniegt klientiem ticamākus datus, nodrošinot labāku automobiļa ikdienas lietošanas atspoguļojumu. Jauno WLTP procedūru raksturo dinamiskāks braukšanas profils un lielāki paātrinājumi. Maksimālais ātrums ir palielināts no 120 km/h līdz 131,3 km/h, vidējais ātrums ir 46,5 km/h, un kopējais cikla ilgums ir 30 minūtes — tas ir par 10 minūtēm ilgāk nekā NEDC gadījumā. Nobrauktais attālums ir divkāršots, palielinot to no 11 km līdz 23,25 km. WLTP testam ir četras daļas, un katrā no tām tiek izmantots atšķirīgs maksimālais ātrums: mazs (līdz 56,5 km/h), vidējs (līdz 76,6 km/h), liels (līdz 97,4 km/h), ļoti liels (līdz 131,3 km/h). Šīs daļas simulē braukšanu pilsētas un piepilsētas apstākļos, kā arī braukšanu pa ārpuspilsētas ceļiem un automaģistrālēm. Šī procedūra arī ņem vērā automobiļa papildaprīkojumu, kas ietekmē aerodinamiku, riepu rites pretestību un automobiļa svaru, lai iegūtu CO2 vērtību, kura atspoguļo konkrētā automobiļa raksturīgās īpašības.

NEDC un WLTP salīdzinājums

NEDC WLTP
Cikla ilgums 20 minūtes 30 minūtes
Attālums
11 km
23.25 km
Maksimālais ātrums
120 km/h
131.3 km/h
Vidējais ātrums
34 km/h
46.5 km/h
Braukšanas posmi 2 posmivēl 4 dinamiskie posmi
Papildaprīkojuma ietekme Netiek ņemta vērā Papildu funkcijas (var atšķirties katram automobilim) tiek ņemtas vērā
Pārnesumu pārslēgšana Fiksēti pārnesumu pārslēgšanas punkti Pārnesumu pārslēgšanas punkti katram automobilim atšķiras
Apstāšanās laiks
24%
12,5%

Pāreja no NEDC uz WLTP

WLTP pakāpeniski aizstās NEDC procedūru. I klases pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu gadījumā jaunā WLTP tiek piemērota jaunajiem modeļiem, kas izgatavoti pēc 2017. gada 1. septembra un kam piešķirts tipa apstiprinājums, un visiem automobiļiem, kas tiks reģistrēti no 2018. gada 1. septembra, kā arī tā ir obligāta prasība visās ES dalībvalstīs. II un III klases vieglo komerciālo transportlīdzekļu gadījumā jaunā procedūra tiks piemērota jaunajiem modeļiem, kas izgatavoti pēc 2018. gada 1. septembra un kam piešķirts tipa apstiprinājums, kā arī visiem transportlīdzekļiem, kas tiks reģistrēti no 2019. gada 1. septembra.

Līdz pat 2020. gada beigām automobiļu dokumentos degvielas patēriņa un CO2 emisiju vērtības būs norādītas atbilstoši gan WLTP, gan NEDC procedūrai. NEDC vērtības tiks izmantotas, lai novērtētu automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu, kas ES reģistrēti 2020. gadā, vidējo emisiju daudzumu. Turklāt dažas valstis var turpināt izmantot NEDC datus fiskāliem mērķiem. Sākot no 2021. gada, WLTP dati būs vienīgais patēriņa / CO2 emisiju daudzuma rādītājs visiem automobiļiem. Šī darbība neietekmēs lietotos automobiļus, kas saglabās tiem sertificētās NEDC vērtības.

Pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu degvielas patēriņš un emisiju daudzums

Jaunā WLTP faktiskos braukšanas apstākļus atspoguļo daudz labāk nekā NEDC procedūra, taču tā nespēj izskatīt visus iespējamos gadījumus, tostarp katram autovadītājam raksturīgā braukšanas stila ietekmi. Tādēļ starp laboratorijas apstākļos un reālajos braukšanas apstākļos noteikto emisiju daudzumu un degvielas patēriņu būs atšķirības, un šādu atšķirību apmērs būs atkarīgs to tādiem faktoriem kā vadītāja uzvedība uz ceļa, salonā esošo sistēmu (piemēram, gaisa kondicionētāja) izmantošana, satiksmes intensitāte un reģionam raksturīgie laikapstākļi. Šī iemesla dēļ tikai ar standartizētu laboratorisko testu var iegūt tādas vērtības, kas ļauj taisnīgi salīdzināt automobiļus un dažādus to modeļus.

Emisijas reālos braukšanas apstākļos (Real Driving Emissions (RDE))

Tests, kas orientējas uz braukšanas laikā radīto emisiju noteikšanu

RDE tests apstiprina, vai automobiļi rada maz emisiju, pat esot reālos braukšanas apstākļos. RDE tests neaizstāj WLTP laboratorisko testu, bet gan to papildina. RDE testa laikā transportlīdzeklis tiek pārbaudīts uz ceļa dažādos apstākļos. Šādi apstākļi ietver atšķirīgu augstumu un temperatūru, papildu kravu, braukšanu kalnup vai lejup, braukšanu pilsētā (ar mazu ātrumu), braukšanu pa lauku ceļiem (ar vidēju ātrumu) un braukšanu pa automaģistrālēm (ar lielu ātrumu).

Lai šo pārbaudes braucienu laikā izmērītu radītās piesārņojumu emisijas, testa automobiļi ir aprīkoti ar portatīvām mērīšanas sistēmām, kas nodrošina pilnīgu galveno automobiļa radīto piesārņotāju emisiju uzraudzību reāllaikā. Portatīvās mērīšanas sistēmas ir sarežģītas ierīces, kurās ir ietverti moderni gāzu analizatori, izplūdes gāzu masas plūsmas mērītāji, meteoroloģiskā stacija, satelīta ģeolokācijas aprīkojums un tīkla savienojums. Iegūtie dati tiek analizēti, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti RDE ceļojuma ierobežojošie nosacījumi un ka emisiju daudzums nepārsniedz noteiktās robežvērtības. Robežvērtības, kuras nedrīkst pārsniegt, tiek definētas kā vērtības, kas tiek iegūtas, pareizinot laboratoriskajam testam (WLTP) noteiktās vērtības ar atbilstības faktoriem. Atbilstības faktoriem ir jāņem vērā to mērierīču kļūdas robeža, kuras nenodrošina tādu pašu mērījumu precizitāti un atkārtojamību kā laboratoriskajā testā izmantotās. I klases pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem paredzētais RDE tests tiek piemērots jaunajiem modeļiem, kas izgatavoti pēc 2017. gada 1. septembra un kam piešķirts tipa apstiprinājums, kā arī visiem automobiļiem, kas tiks reģistrēti no 2019. gada 1. septembra, slāpekļa oksīdu (NOx) verifikācijas gadījumā izmantojot atbilstības faktoru 2,1. Savukārt daļiņu skaita verifikācijas gadījumā tiek izmantots atbilstības faktors 1,5, un tas tiks piemērots visiem automobiļiem, kas tiks reģistrēti no 2018. gada 1. septembra. II un III klases vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem RDE tests tiks piemērots vienu gadu vēlāk.

Izmaiņas klientiem

WLTP sniegs daudz ticamāku kritēriju dažādu automobiļu modeļu degvielas patēriņa un CO2 emisiju vērtību salīdzināšanai, jo šī procedūra ir izstrādāta, lai labāk atspoguļotu patiesos braukšanas paradumus un ņemtu vērā attiecīgajam modelim un versijai raksturīgās tehniskās īpašības, tostarp papildaprīkojumu. Lai nodrošinātu skaidrību un maksimālo iespējamo caurredzamību, FCA mazumtirgotājiem un klientiem sniegs detalizētu informāciju par katra konfigurētā automobiļa degvielas patēriņa un CO2 emisiju vērtībām, kā arī visu modeļu atšķirīgajām minimālajām un maksimālajām vērtībām.